Grieķija ir valsts Eiropā, Balkānu pussalas dienvidos. Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā.

Pēc Bizantijas impērijas galīgā sabrukuma 15. gadsimtā, pār Grieķiju valdīja Osmāņu impērija. 1821. gada 25. martā, grieķu patrioti pasludināja valsts neatkarību, kuru oficiāli nostiprināt izdevās 1829. gadā. Bijušais Krievijas impērijas ārlietu ministrs, grieķu augstmanis Ioannis Kapodostrias kļuva par pirmo republikas prezidentu. Tā nebija vēsturiska nejaušība. Krievijas impērijas un Grieķijas tuvināšanos veicināja gan reliģisko (pareizticība) saišu tuvība, gan arī Krievijas atbalsts Grieķijai cīņā pret Osmaņu impēriju. Taču Eiropas lielvalstu spiediena rezutātā republika drīz pārstāja pastāvēt, un tika izveidota Grieķijas karaliste par kuras valdnieku tika iecelts Bavārijas princis Otto.

19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Grieķija vairākas reizes karoja ar Osmāņu impēriju un Turciju lai palielinātu valsts teritoriju un iekļautu tajā visus grieķu apdzīvotos apgabalus. Valsts pašreizējās robežas tika sasniegtas 1947. gadā.

Grieķija ir iecienīta tūristu vidū, it īpaši tās daudzās salas, no kurām lielākā ir Krēta. Derīgie izrakteņi: marmors, krīts, alumīnija rūda, brūnogles, polimetālu rūda. Upes: Marica, Nestosa, Strimona, Aljakmona. Jūras: Egejas j., Jonijas j., Vidusjūra, Mirtejas j. un Krētas j.

Valsts valoda	jaungrieķu valoda
Galvaspilsēta	Atēnas
Lielākās pilsētas	Atēnas Saloniki Patras
Prezidents	Karols Papulijs
Premjerministrs	Kostass Karamanliss
Platība	131 940 km²
Iedzīvotāju skaits  - Kopā (2004)  - blīvums	10 665 989 82/km²
Neatkarība	No Osmaņu impērijas 1821.gada 25.martā
Valūta	eiro/EUR
Laika zona	UTC +2
Valsts himna	Ύμνος πρός την Ελευθερίαν
Interneta domēns	.GR
Starptautiskais tālsarunu kods	+30